(Noticis pasākums) Ziemassvētku starojums – Valmiera

Ziemassvētki ir brīnumu gaidīšanas laiks, un katrs jau vēlas, lai kāds prieka un laimes stariņš šajā pārsteigumu pilnajā svētku noskaņā ienāk arī viņa sirdī.

Savā ziņā daudzus jaukus un pārsteiguma pilnus brīžus sola četru mākslinieku – tautā iemīļotā aktiera Jāņa Paukštello, dziedātāju Antras Ozolas un Inetas Rudzītes, kā arī saksofona virtuoza Māra Trankaļa – apvienošanās (kopāsanākšana), lai savā koncertā „Ziemassvētku starojums”, kas izskanēs Latvijas baznīcās, uzburtu īstu svētku gaisotni. Kā pauž komponista Gaita Lazdāna sarakstītajā dziesmā „Pretim debesīm”, ko izpildīs Jānis Paukštello, „gaismu lej visai pasaulei, ikvienai dvēselei.”

Kā uzsver šarmantā Ineta Rudzīte, viņa šajā koncertā izpildīs sev tuvas un mīļas Ziemassvētku dziesmas, tik tumšajā ziemas laikā cerībā dāvāt cilvēkiem daļiņu gaismas un prieka.

Dziedātāja Antra Ozola no savas puses bilst: „Ziemassvētki – tas ir klusums un miers, tas ir laiks attīrīt dvēseli, ieklausīties sevī un apkārt esošajā, kas notiek. Pasaule ir tik satracināta, tik sakāpinātas ir emocijas, vajadzētu tajā brīdī kaut kā atslēgties no tā visa. Tas ir ļoti grūti, bet tieši caur mūziku to var mēģināt. Un mūziku papildina ārkārtīgi skaisti teksti, ka tiešām paceļ tavu dvēseli augstumos.”

Jānis Paukštello ir populārs latviešu aktieris un dziedātājs, kurš 45 gadus aizvadījis Dailes teātrī. Līdzās nozīmīgām lomām teātrī aktieris piedalījies arī mākslas filmās un televīzijas seriālos. Kino debitējis 1973. gadā Rīgas Kinostudijas filmā „Pilsētas atslēgas”, bet popularitāti ieguvis ar galveno lomu 1975. gada filmā „Mans draugs – nenopietns cilvēks”. 1987. gadā viņam piešķirts Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums. Jānis Paukštello ir piedalījies vairāk nekā 30 mākslas filmās un kāpis uz skatuves vairāk nekā 150 teātra iestudējumos. Nesen klajā nācis Jāņa Paukštello jaunais CD albums „Vidū pašai dzīvībai”. Diskā ir iekļautas desmit dziesmas, kuru mūzikas autors ir komponists Gaitis Lazdāns, savukārt tekstus sarakstījis dzejnieks Jānis Peters. Koncertā „Ziemassvētku starojums” aktieris gan dziedās, gan runās pazīstamu latviešu dzejnieku vārsmas.

Ineta Rudzīte ir dziedātāja, kura atpazīstamību ieguva, 2012. gadā izdodot albumu „Baltais zieds”, kas tika nominēts „Zelta mikrofona” balvai. Pagājušajā gadā iznāca viņas otrais solo albums „Manā varā” ar Jāņa Lūsēna īpaši sacerētu mūziku un mūsdienu latviešu dzejnieču vārsmām. Ineta sadarbojas ar Žoržu Siksnu, Normundu Rutuli, grupu „Otra puse” un citiem Latvijas populārās mūzikas izpildītājiem, tāpat dzied duetā ar Ainaru Bumbieri. Tautā īpaši iemīļota ir franču šansonu programma viņas un akardeonista Kaspara Gulbja izpildījumā. Ineta ir arī Islandes goda konsule Latvijā.

Dziedātājas Antras Ozolas vārds daudziem, it īpaši jaunajai paaudzei, varbūt liksies tāds svešāks. Taču tiem, kas 80.-tajos gados sekoja līdzi mūzikai, atliek vien atgādināt kādreiz tik populāro komponista Ulda Stabulnieka dziesmu „Nedrīkst sasteigt”, kad uzreiz būs skaidrs, par kuru balsi ir runa. Klausītāji Antru Ozolu iepazina vispirms kā Imanta Pauras vadītā populārā ansambļa „Tip Top” dalībnieci, kurā tolaik viņa dziedāja kopā ar savu nākamo dzīvesbiedru Adrianu Kukuvasu. Nedaudz vēlāk viņa bija soliste Adriana Kukuvasa vadītajā grupā „Proventus”. Antras balss skanējusi daudzās Kukuvasa sacerētajās dziesmās, un savulaik mūziklā „Mazā nāriņa” dziedātāja atveidoja titullomu. 80. gadu beigās Kukuvasu pāris aktīvi piedalījās arī Aleksandram Čakam veltītos sarīkojumos, pievēršot sabiedrības uzmanību Čaka ielas nosaukuma atjaunošanai un dzejnieka daiļradei. Uz skatuves Antra bija dzirdama un redzama līdz 2002. gadam, un tad uz vairāk nekā desmit gadiem viņa bija pagājusi nost no skatuves, līdz publikas priekšā atkal parādījās koncertiestudējumā „Paldies Tev, draugs” un daudzos citos projektos. Kā saka Antra: „Dzīve bez mūzikas, skaistas dzejas, dziesmu tekstiem – kas tā vispār par dzīvi?”

Saksofonistu Māri Trankali daudzi tuvāk iepazina koncertos „Paldies Tev, draugs” un „Ceļojošais vijolnieks”. Sevi mūziķis uzskata par nelabojamu romantiķi, uzsverot: „Es ticu labajam, neskatoties uz to, ka daudzi cilvēki Latvijā patlaban ir negatīvi noskaņoti. Manuprāt, viss, kas ar mums notiek, ir atkarīgs no mums pašiem – kā mēs uz to skatāmies, kā piedalāmies procesos. Romantisms zināmā mērā ir ticība skaistajam, labajam, prieks par atrašanos divatā vai nelielā kompānijā pie dabas. Tas dod patieso vērtību izjūtu.”