Pasākuma informācija
Dalībnieki
Aurēlija Šimkus, klavieres
Programma
Jozefs Haidns, Ludvigs van Bēthovens, Francis Lists, Johanness Brāmss
Kaut arī Franča Lista daiļradei programmatisms ir visai raksturīgs, versmainās Otrās balādes gadījumā precīzu satura izklāstu autors nav sniedzis. Laika gaitā mūzikas pētniekiem un pianistiem gan labpaticis tādu “piemeklēt”, visbiežāk sliecoties uz diviem bezgalskaistiem, tomēr līdz galam tā arī nepiepildītiem mīlas stāstiem. Gluži citās noskaņās kolorītais romantiķis savukārt krāsojis temperamenta uzlādēto Ungāru rapsodiju nr. 15, par kuru savu versiju veidojis izcilais pianisma virtuozs Vladimirs Horovics. Vecākā Vīnes klasiķa Jozefa Haidna agrīnā Klavierosnāte dominorā (XVI:20) savukārt izceļas ar dramatiski versmainu noskaņu un netipisku formas izvērsumu, kamdēļ nereti tiek dēvēta par bēthoveniskāko no vecmeistara klavierdarbiem. Par līdzībām un atšķirībām starp abu Vīnes klasikas lielmeistaru klavierrakstību palīdzēs spriest arī austrieša partitūrai līdzstatītā Ludviga van Bēthovena 31. jebšu priekšpēdējā klaviersonāte. Tā tapusi vienlaicīgi ar viņa Missa Solemnis, un varbūt tieši tamdēļ ir pilna rečitatīvisku un dziedošu elementu, kas brīnišķīgi savijas ar pianistisku virtuozitāti un izteiksmes nopietnību, saistošu elēģiskumu un lirismu. Par vēlīniem dēvējami arī romantiķa Johannesa Brāmsa Klavierdarbi op. 119, kas pilni gaišas melanholijas un rotaļīguma, kvālu kaislību un maiguma. Šo četru meistaru klavierdarbus vienotā koncertprogrammā kārtojusi jaunā pianiste Aurēlija Šimkus. Ne vien dzimtenē, bet arī Itālijā, Zviedrijā un Vācijā meistarību kaldinājusī jaunā māksliniece jau paguvusi saņemt vairākas nozīmīgas balvas, toskait prestižo Echo Klassik, un ar savām rūpīgi pārdomātajām un smalki izjustajām interpretācijām sajūsmināt klausītājus teju visā Eiropā.
