Pasākuma informācija
Ik gadu 11. novembrī, Lāčplēša dienā, visā Latvijā tiek iedegtas neskaitāmas sveces, pieminot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Laiks no Latvijas Republikas proklamēšanas dienas 1918. gada 18. novembrī līdz 1919. gada 11. novembrim bija viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē, kad tika izcīnītas vairākas kaujas, cenšoties iegūt valsts neatkarību. Tikai 1919. gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotāji tika padzīti no Rīgas, kļuva skaidrs – neatkarība ir iegūta! 1919. gada 11. novembrī dibināts arī Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi ”Par Latviju”.
Lāčplēša dienas nosaukumu šis datums ieguvis par godu latviešu tautas mitoloģiskajam varonim Lāčplēsim – ar lāča ausīm un lāča spēku apveltītais stiprinieks kļuvis par simbolu varonībai un valsts mīlestībai.
Lāčplēša dienas svinības sākas ar piemiņas dievkalpojumiem, dažādi pasākumi notiek visā Latvijā. Rīgā svētku atzīmēšana sākas ar ziedu nolikšanu Rīgas Brāļu kapos. Savukārt novakarē tūkstošiem cilvēku dodas uz Daugavmalu, lai pie Rīgas pils noliktu svecītes kā piemiņu varonīgajiem karotājiem, kas tajā brīdī par ļoti skaistu satikšanās vietu. Vakarā Brāļu kapos un citās piemiņas vietās notiek lāpu gājieni, kā arī svētku koncerti.
