Izstāde “Ārpus rāmjiem: 3D un hologrāfiskais visums” Latvijas Fotogrāfijas muzejā

No 22. jūnija līdz pat rudenim Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Rīgā, Kronvalda bulvārī 4, apskatāma izstāde “Ārpus rāmjiem: 3D un hologrāfiskais visums”. Tā aicina iepazīt trīsdimensiju attēla meklējumus, hologrāfijas vēsturi un zinātnes un fotogrāfijas mijiedarbību.

Latvijas Fotogrāfijas muzejā apskatāma izstāde

“Ārpus rāmjiem: 3D un hologrāfiskais visums”

No 22. jūnija Latvijas Fotogrāfijas muzeja publiskajā telpā būs apskatāma izstāde “Ārpus rāmjiem: 3D un hologrāfiskais visums”, kas pievēršas trešās dimensijas meklējumiem attēlā. Izstāde veidota kā aktīvs pētniecības process, īpaši izceļot latviešu zinātnieku Juri Upatnieku, kurš kopā ar ASV kolēģi Emetu Leitu 60. gados prezentēja pirmās trīsdimensionālās hologrammas pasaulē. Ikviens interesents aicināts reflektēt un kopīgi radīt jaunas zināšanas par telpu attēlā, hologrāfiju un citām tēmām fotogrāfijas un zinātnes krustpunktos.

Vēsturisks skatījums uz 3D attēlu meklējumiem

Cilvēkus vienmēr valdzinājusi iespēja ne tikai fiksēt laiktelpu plakanā attēlā – fotogrāfijā, bet piešķirt tam trešo dimensiju. 20. gs. sākumā par populāru izklaidi kļuva stereoskopija, sniedzot iespēju iepazīt pasauli vēl nepieredzētā veidā. Muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 1000 Pētera Šmita (1882-1973) stereogrāfiju, no kurām daļa būs aplūkojama izstādes apmeklētājiem. Principiāli atšķirīgi telpiskas fotogrāfijas piemēri, kas atrodami muzeja krājumā, ir hologrammas. 1960. gados divi zinātnieki, no Latvijas izceļojušais Juris Upatnieks (1936) un amerikāņu fiziķis Emets Leits, prezentēja savu atklājumu – pirmo trīsdimensionālo hologrammu. Apmēram tajā pašā laikā dzelzs priekškara otrā pusē krievu fiziķis Jurijs Deņisjuks bija atklājis savu, mazliet citādu hologrammu iegūšanas metodi.

Hologramma kā zinātnes un filozofijas simbols

Šis notikums kļuva par būtisku pagrieziena punktu ne tikai fotogrāfijā un zinātnē, bet arī filozofiskā skatījumā. Hologrammas kļuva par centrālo metaforu hologrāfiskajā domāšanas paradigmā. Amerikāņu fiziķis un filozofs Deivids Boms nāca klajā ar holistisku pasaules tvērumu, salīdzinot hologrammas ar Visuma uzbūvi, savukārt austriešu neiropsihologs Karls Pribrams hologrammas principu attiecināja uz to, kā smadzenēs tiek uzglabātas atmiņas.

Izpēte, interakcija un izglītojoši pasākumi

Visā izstādes norises laikā pētnieki un citi interesenti aicināti iepazīties ar dažādiem informācijas avotiem, izmēģināt stereoskopu, kā arī kopīgi meklēt pavedienus hologrammās attēloto cilvēku identificēšanai. Rudens sezonā izstādes norisi bagātinās lekciju, ekskursiju un citu publisko pasākumu programma. Izstādes autores ir muzeja vēsturniece Džūlija Rodenkirhena un krājuma glabātāja Daiga Jamonte, māksliniecisko noformējumu veidojusi Antra Augustinoviča. Izstāde apskatāma muzeja darba laikā, katru dienu no plkst. 10.00 līdz 17.00, Kronvalda bulvārī 4.

Kontakti un apmeklējuma informācija

Vairāk informācijas:
Vēsturniece Džūlija Rodenkirhena
📧 dzulija.rodenkirhena@rvkm.gov.lv
📞 (+371) 67222713

Latvijas Fotogrāfijas muzejs
📍 Rīga, Kronvalda bulvāris 4
🕒 Pirmdiena – piektdiena, 10.00 – 17.00